Rutīna jeb "otrpus žogam zāle vienmēr ir zaļāka"...
Cik nav dzirdēt par to, ka rutīna ir drausmīga lieta. Par to raksta avīzēs un žurnālos, runā speciālisti, psihologi blā, blā, blā... Ja uztaisītu aptauju, es, personīgi, nebrīnītos, ja 70..80% cilvēku apgalvotu, ka rutīna ir slikta lieta!
Bet pēdējā laikā man ir sanācis tā, ka rutīnas... nav! Un nācās pārdomāt lietas nedaudz citā plaknē!
Sākšu jau ar to, kas īsti tiek interpretēts ar vārdu "rutīna". Lielākais vairums noteikti piekritīs, ka rutīna tiek asociēta ar ikdienas aktivitātēm, darbiem, cilvēka uzvedību, kas pakļauta lielākoties vajadzībām (nevis vēlmēm). Tā ir gulēšana, ēšana, zobu tīrīšana, darbs (gan kā darba vieta, gan kā process), mācības, pārvietošanās uz/no darbu vai skolas, ikvakara portālā "draugiem.lv" apmeklējums, duša, atkal gulta... plus vēl katra indivīda personīgās ikdienas lietiņas. Šī secība parasti nemainās, un kad esi iestrēdzis rutīnā, tā vien gribās no tās izlauzties. Prooootams, daudzi psihologi iesaka tā arī darīt - mainīt savu ikdienu, nodarbes, secību u.t.t. Visa šitā doma man šķita laba līdz vienam brīdim...











